Bhagavadgita 4.37

4.37

śrīviśvanātha—śuddhāntaḥkaraṇasyotpannaṃ jñānaṃ tu prārabdhabhinnaṃ karmamātraṃ vināśayatīti sadṛṣṭāntamāha—yatheti| samiddhaḥ prajvalitaḥ|
sā. va. prakāśikā vṛtti—jñānake dvārā prārabdha karmoṃke phalako chor̤akara nitya, naimittika, kāmya, vikarma tathā saṃcita aprārabdhādi samasta karmoṃke phala naṣṭa ho jāte haiṃ| 'tadadhigama uttara pūrvāghayoraśleṣa vināśau tadvyapadeśāt|' (bra. sū. 1/4/13) kintu, śrīla rūpagosvāmīke anusāra nāmakā āśraya grahaṇa karanevāle vyaktike, śuddha nāmakī to bāta dūra rahe, nāmābhāsase hī sañcita, aprārabdha, kūṭa ādike sātha-sātha prārabdha karmoṃke phala naṣṭa ho jāte 'yadbrahmasākṣātkṛtiniṣṭhayāpi, vināśamāyāti bināna bhogaiḥ| apaiti nāma! sphuraṇena tatte, prārabdhakarmeti virauti vedaḥ||' arthāt, he nāma! brahmakī avicchinna tailadhārāvat brahma-cintāke dvārā vaha prārabdha karmaphala āpake sphūrtimātrase arthāt bhaktoṃkī jihvāpara sphuraṇa kahate haiṃ|